Biedrība

''Bites''

Dibināta 2007. gadā

Par Vecbebriem

Kā radies vārds VECBEBRI?

Zviedru laikos (1629-1721) Kokneses barona Heinriha Kronšterna īpašumos ietilpa Bebru muižas teritorija. Kad 1690.gadā barona Kronšterna meita Anna Katrīna apprecējās ar kapteini Jākobu Johansonu fon Vilkenu, Bebru muižas teritoriju sāka pārvaldīt baroni fon Vilkeni.

Fon Vilkenu dēls Heinrihs Martins 1747.gadā kļuva par Bebru muižas īpašnieku, un pēc viņa nāves muižu mantoja viņa dēli Kristians Niklauss un Kārlis Reinholds un muižas pārvaldību sāka, to 1763.gadā sadalot: Vecbebru (Alt-Bewershof) muižā, kas piederēja Kārlim Reiholdam fon Vilkenam, un Jaunbebru (Neu-Bewershof) muižā, kas piederēja Kristianam Niklausam fon Vilkenam.

Tā pirms 260 gadiem, 1763.gadā, radās vārds VECBEBRI (vācu v. Alt-Bewershof). Šis vēstures fakts ir nozīmīgs ne tikai Bebru pagastam, tas ir arī nozīmīgs kā vietvārds Latvijas kartē un valsts vēsturē.

vĒSTURE

Muižu nodedzināja 1905. gada nemieru laikā

Vecbebru muižas kungu māja nodedzināta 1905.gada nemieru laikā (foto autors Fr.Meijendorfs, uzņemts 1905.gada decembrī).

Vecbebru muižas kungu māja atjaunota arh. Vilhelma Bokslafa vadībā 1907.gadā, tai izbūvējot rizolītu, kas ir izteiksmīgs jūgendstila arhitektūras paraugs. No 1880.gada līdz 1920.gadam Vecbebru muižas īpašnieki bija baroni fon Meijendorfi.

Jaunumi

Īstenotie projekti.

Biedrība «Bites» Bebru pagastā realizējusi 11 iedzīvotājiem noderīgus projektus: Bērnu rotaļu laukums, Atjaunotā…

Vecbebru vārdam – 260 gadu!

Vecbebru vārdam – 260 gadu! 9. septembrī biedrība “Bites” rīkoja izzinošu un…

Aktualitātes

2023.g.1.februārī ar VID lēmumu biedrība “Bites” ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu…

VECBEBRU MUIŽA

Vecbebru muižas pirmsākumi rodami 17.gadsimtā – zviedru laikos.

Bebru muižas teritorija bija daļa no Kokneses barona Kronšterna īpašumiem. 1690. gadā barona Heinriha fon Kronšterna meita Anna Katrīna apprecējās ar kapteini Jākobu Johansonu fon Vilkenu, un viņas dēls Heinrihs Martins fon Vilkens 1747. gadā ieguva Bebru muižu īpašumā, ko atstāja mantojumā saviem dēliem Kristianam Niklausam un Kārlim Reinholdam.

Fon Vilkena dēli muižas pārvaldību pārņēma 1763. gadā, to sadalot: Vecbebru muiža (Alt-Bewershof) 4057 ha platībā piederēja Kārlim Reinholdam fon Vilkenam, un Jaunbebru muiža (Neu-Bewershof) 3488 ha platībā – Kristianam Niklausam fon Vilkenam.

Kārlis Reinholds fon Vilkens (1726. – 1806.) Vecbebru muižu atstāja mantojumā dēlam Hermanam Kristianam fon Vilkenam (1785. – 1861.). Pēc Hermana Kristiana fon Vilkena par muižas īpašnieku kļuva viņa dēls – arī Hermans fon Vilkens (1843. – 1903.), Kārļa Reinholda fon Vilkena mazdēls.

  1. gadā Hermans fon Vilkens Vecbebru muižu pārdeva Heinriham Rušmanam, bet 1871. gadā muižu nopirka Aleksandrs Andreass fon Hānenfelds.

Tikai 1880. gadā Vecbebru muižu ieguva barons Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs fon Meijendorfs (1839. – 1911.), Vidzemes landmaršals (1884. – 1908.).

  1. gadā Frīdrihs fon Meijendorfs apprecējās ar Mariju Pulzu, kas mira 1871. gadā. Viņu dēls Aleksandrs Ludvigs Frīdrihs Marija fon Meijendorfs (1871. – 1922.) bija pēdējais no vācu baronu Meijendorfu dzimtas, kam piederēja Vecbebru muiža.1876.gadā Frīdrihs fon Meijendorfs apprecējās otrreiz, par viņa sievu kļuva Sofija Tranzē Rozeneka. Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs fon Meijendorfs mira 1911. gadā un ir apbedīts Vecbebros Zutēnu kapos.

Baronese Sofija fon Meijendorfa un Frīdriha dēls Aleksandrs fon Meijendorfs Vecbebru muižā saimniekoja līdz 1922. gadam, kad neatkarīgās Latvijas agrārreformas laikā Zemkopības ministrija Vecbebru muižu 79 ha platībā nodeva Latvijas Biškopības centrālbiedrībai, kura muižā ierīkoja divgadīgu biškopības skolu, ko vēlāk pārveidoja par Biškopības – dārzkopības skolu.

Muižā no 1944. gada rudens darbojās Vecbebru lauksaimniecības skola, kurā 50., 60.gados sāka mācīt ēdienu gatavošanu un mājturību, kas kļuva par otru vadošo specialitāti blakus biškopībai. 1972.gadā mācību iestāde tika apvienota ar lauksaimniecības uzņēmumu, izveidojot Vecbebru sovhoztehnikumu ar vairāk nekā 7000 ha lauksaimniecības zemes, kura saimnieciskais un administratīvais centrs atradās Vecbebru muižā.

Vecbebru muižas ēkās (1944. – 1975.) atradās arī Bebru pamatskola.

  1. gadā Vecbebru tehnikums no kungu mājas pārcēlās uz jaunuzcelto mācību korpusu, bet muižā līdz 1995. gadam darbu turpināja sovhoztehnikuma administrācija.

No 1996. gada līdz 2013. gadam Vecbebru muižas kungu mājā darbojās Bebru vispārizglītojošā internātskola, tad tā pārcēlās uz jauno mācību korpusu un tika slēgta 2017. gadā.

Vecbebru muižas komplekss ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis un ir pelnījis, lai tiktu  saglabāts nākamajām paaudzēm. Tas gaida jaunus saimniekus un jaunu elpu.

Viss parks bitēm pilns un reibinošā akāciju smaržā tīts

PAR BIEDRĪBU

Biedrības mērķi:

  • Veicināt Vecbebru lokālās savdabības un vēsturiskās kultūrtelpas unikalitātes saglabāšanu un pieejamību plašai sabiedrībai.
  • Izglītot, motivēt un iesaistīt sabiedrību Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un tālāknodošanā nākamajām paaudzēm.
  • Veidot daudzveidīgu un pieejamu kultūrizglītības piedāvājumu nacionālās identitātes stiprināšanai un radošai izpausmei.
  • Popularizēt, atbalstīt un piesaistīt finansējumu restaurācijas, uzturēšanas un sakopšanas darbus kompleksā “Vecbebru muiža”.
  • Sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību, ceļot Bebru pagasta iedzīvotāju izglītības, kultūras un pašapziņas līmeni,  un uzlabot dzīves kvalitāti.
  • Veicināt lauku sētas apsaimniekošanu un vides sakārtošanu, un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
  • Attīstīt tūrismu Bebru pagastā.
  • Organizēt labdarības pasākumus.

Biedrības uzdevumi un metodes realizējamo mērķu sasniegšanai:

  • Piedalīties un organizēt izglītojošus pasākumus, seminārus, konferences, plenērus, meistarklases, izstādes, labdarības pasākumus u.c. publiskus pasākumus.
  • Sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm.
  • Piesaistīt un nodrošināt finansējuma avotus, t.sk. veicot saimniecisko darbību, biedrības mērķu sasniegšanai.
  • Sniegt praktisku palīdzību kompleksa “Vecbebru muiža” atjaunošanā, uzturēšanā un apsaimniekošanā.
  • Sadarboties ar citām nevaldības organizācijām Latvijā un ārvalstīs.
  • 2023.g.1.februārī ar VID lēmumu biedrība “Bites” ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu divās jomās: pilsoniskas sabiedrības attīstība un kultūras veicināšana. Tas pavērs biedrībai plašākas iespējas tālākai darbībai un plānoto mērķu sasniegšanai.

Biedrībā var iestāties jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbalsta biedrības mērķus un ir gatava ieguldīt savu brīvprātīgo darbu šo mērķu sasniegšanai.